Finanšu pratības pētījumi, tostarp OECD un Eiropas Komisijas dati, atkārtoti uzsver ka daudzi aizņēmēji koncentrējas uz ikmēneša maksājuma apmēru, bet retāk izvērtē kopējo pārmaksu. Vērtīgu ieskatu var gūt OECD finanšu izglītības materiālos un Eiropas Komisijas finanšu pratības resursos. Tāpēc centrālais jautājums ir pavisam praktisks, kā izvēlēties atmaksas periodu tā, lai saglabātu mierīgu miegu un veselīgu bankas kontu, neatsakoties no mazajiem dzīves priekiem.
No vienas puses gribas mazāku ikmēneša slodzi, lai budžetā paliek vieta spontānam ceļojumam vai svētdienas brančam. No otras puses prāts čukst par kopējām izmaksām un summu, kas gadu gaitā aizceļos procentos. Tieši šajā līdzsvara meklējumā slēpjas atbilde, un tā ir mazliet matemātiska, bet vienlaikus ļoti cilvēciska.
Kā termiņš maina spēles noteikumus?
Vienkārša patiesība ir šāda. Jo ilgāks kredīta termiņš, jo mazāks ikmēneša maksājums, taču lielāka kopējā procentos samaksātā summa. Procenti tiek rēķināti par neatmaksāto pamatsummu noteiktā laika periodā, tāpēc ilgāks laiks nozīmē vairāk uzkrātu procentu, un šī atšķirība ar gadiem kļūst arvien pamanāmāka.
Savukārt īsāks termiņš nozīmē lielāku ikmēneša maksājumu, bet mazākus kopējos procentu izdevumus. Piemēram, pie vienādas procentu likmes aizdevums uz pieciem gadiem kopumā izmaksās mazāk nekā tas pats aizdevums uz desmit gadiem. Šo loģiku var pārbaudīt praksē, izspēlējot vairākus variantus ar patēriņa kredītu salīdzināšana rīkiem, kas ļauj redzēt atšķirību nevis sajūtās, bet skaitļos.
Scenārijs – īsāks termiņš
Ieguvums ir mazāka kopējā pārmaksātā summa un ātrāka finansiālā brīvība. Tomēr ikmēneša budžeta noslogojums būs lielāks, un tas var radīt spriedzi, ja ienākumi nav stabili vai uzkrājums vēl nav izveidots. Saikni starp parādu slogu un labsajūtu apliecina arī Pasaules Bankas finanšu iekļaušanas un finanšu veselības pārskati, kuros norādīts ka augsts parādu līmenis var ietekmēt mājsaimniecību drošības sajūtu un spēju segt neparedzētus izdevumus.
Šis variants patiks tiem, kuriem patīk skaidrs finišs un sajūta ka finiša līnija tuvojas ātrāk. Mazāk gadu ar saistībām nozīmē arī lielāku elastību nākotnē, piemēram iespēju drošāk mainīt darbu vai uzsākt savu projektu. Taču jābūt godīgam pret sevi, vai budžets izturēs lielāku slodzi arī brīžos, kad dzīve sarūpē pārsteigumus.
Scenārijs – garāks termiņš
Ikmēneša maksājums šajā gadījumā ir zemāks, un tas dod lielāku elastību ikdienas tēriņiem, piemēram iespējai turpināt krāt ceļojumam vai atlicināt līdzekļus hobijiem. Taču kopējā procentu summa ilgtermiņā būs būtiski lielāka, un starpība var sasniegt pat vairākus simtus vai tūkstošus eiro atkarībā no summas un likmes. Ilgākā periodā pieaug arī risks ka mainīsies procentu likmes vai personīgā finanšu situācija.
Šī pieeja bieži šķiet psiholoģiski ērtāka, jo ikmēneša maksājums mazāk spiež plecus. Tas var palīdzēt saglabāt mieru un turpināt baudīt ikdienu bez sajūtas ka katrs eiro jau ir sadalīts. Tomēr ilgāka saistību ēna nozīmē arī ilgāku laiku ar finanšu pienākumu, kas jāņem vērā plānojot nākotnes mērķus.
Kā izvēlēties optimālo atmaksas periodu?
Optimālais termiņš nav tas, kurš izklausās drosmīgākais vai šobrīd ērtākais. Tas ir līdzsvars starp kopējām izmaksām un drošu ikmēneša maksājumu attiecībā pret ienākumiem. Finanšu eksperti bieži iesaka izvērtēt lai kredīts nepārsniedz saprātīgu daļu no ikmēneša ienākumiem, atstājot vietu uzkrājumam un ikdienas baudām.
Praktiska pieeja ir izspēlēt vairākus scenārijus un salīdzināt, cik daudz mainās kopējā pārmaksātā summa, ja termiņu pagarina vai saīsina. Budžetā jāatstāj vieta uzkrājumam un neparedzētiem izdevumiem, jo tieši tie bieži izjauc skaistākos plānus. Kredīts pats par sevi nav ne labs, ne slikts instruments, viss atkarīgs no tā cik apdomīgi to izmanto un cik skaidri redzi ceļu līdz brīvībai no saistībām.